Anta Baidekalne

dzimusi un augusi nelielā ciemā Alūksnes novadā

šobrīd dzīvo un radoši pilnveidojas Ķekavā

No auto detaļām līdz gleznošanai

Laikam nekā savādāk šobrīd nevaru sevi nodēvēt kā tikai radoši tehniska personība. Kādēļ tā? Pēc pamatskolas beigšanas izlēmu turpināt mācības Rīgas Valsts tehnikumā, kur ieguvu diplomu par automehāniķes kvalifikācijas piešķiršanu. Gandrīz desmit gadus strādāju auto nozarē gan kā autoservisa meistare-pieņēmēja, gan kā auto rezerves detaļu pārdevēja - konsultante. Bija arī iespēja kādu mirkli strādāt un mācīties motoservisā. Uzsāku studijas Rīgas Tehniskajā universitātē Mašīnu un aparātu būvniecības programmā. Taču studiju laikā sapratu, ka tas tomēr nebija mans aicinājums. Kaut gan ik pa laikam vēl joprojām patīk aizrauties ar 3D modelēšanu. 

Man vienmēr bija pārliecība, ka es nevaru būt profesionāle auto nozarē,ja nepārzināšu pamatus un pati neskrūvēšu. Kad sāku mācīties automehāniķes profesiju, jau sākumā zināju uz ko es eju. Savos tīņu gados sapņoju kļūt par auto rezerves detaļu pārdevēju un mans sapnis piepildījās! 

Bet kas notiek ar sapņiem kas īstenojas? Tie kļūst par daļu no mums un pienāk laiks jauniem sapņiem!

Un te nu es esmu - es un gleznošana.

Par gleznošanu

2023.gada rudenī izlēmu doties uz Ķekavas mākslas skolas rīkotajām gleznošanas nodarbībām. Pirmais uzdevums no pasniedzējas bija izvēlēties kāda cita mākslinieka darbu un radīt savu redzējumu. Izvēlējos Vilhelma Purvīša gleznu "Ķeizardārzs" (ap 1900). Un ar to arī viss sākās, tiku ierauta gleznošanas pasaulē. Tā sajūta, ka spēj ar krāsām un otām radīt kaut ko savām acīm tīkamu, iedeva kārtīgu iedvesmas un pārliecības devu. Kā otrā glezna tapa lotosa ziedi minimālisma stilā, zaļganos toņos. Ārkārtīgi priecājos par rezultātu, taču iekšā nepameta sajūtas, ka tas nav par mani. Tik ļoti biju pārliecināta, ka vēlojos ar katru gleznu parādīt savu pasauli, kas šobrīd nepārprotami dalās divās daļas - daba un tehnika. Katras manas radītās gleznas pamatā ir kāda dzīves atziņa, ko ar krāsām un neparastajām idejām vēlos parādīt, izmantojot dabas un tehniskus elementus.  Katram no tiem gleznā ir nozīme. 

Bet cik patīkami un interesanti ir dzirdēt cik dažādas sajūtas un domas rodas cilvēkiem aplūkojot manus darbus. Tā neaprakstāma sajūta, ka spēju radīt kaut ko tādu, kas liek cilvēkiem šajā steidzīgajā pasaulē kaut uz mirkli apstāties un būt šeit un tagad, lai varbūt gremdētos atmiņas, nedaudz aizdomātos vai vienkārši baudītu mākslu!

Katras gleznas radīšana ir kā pāršķirta jauna lapa grāmatā. Tā māca, aizrauj, liek domāt un pilnveidoties!

Kādēļ tieši antii?

Pavisam vienkārši...ant ir daļa no mana vārda, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē skudra. Laikam jau dikti gribas ticēt, ka man piemīt tas skudrai raksturīgais darbīgums, kas liek nemitīgi darboties. Taču mazliet tā filozofējot par sev doto vārdu, nejaušu atskartu, ka tas ievert man tik šobrīd saistošās lietas, 

proti, a - art (māksla), n - nature (daba), t - technical (tehnisks) 

un kam tie divi ii? Tas iedvesmai un idejai.